Darbu izpildes garantija – ko tā paredz, sedz un kā strādā praksē?

Kas ir darbu izpildes garantija?

Darbu izpildes garantija ir galvojumu apdrošināšanas veids, kas nodrošina pasūtītāju pret risku, ka darbu izpildītājs nepilda līgumā noteiktās saistības.

Vienkāršoti:

• pasūtītājs noslēdz līgumu ar būvnieku vai pakalpojuma sniedzēju;

• būvnieks iegūst darbu izpildes garantiju no apdrošinātāja vai bankas;

• ja līgums netiek izpildīts, pasūtītājs var pieprasīt garantijas summas izmaksu.

Šāda garantija ļoti bieži tiek prasīta:

• publiskajos iepirkumos;

• FIDIC projektos;

• būvniecības līgumos;

• infrastruktūras objektos;

• privātajos projektos ar ES finansējumu.

Parasti garantijas apmērs ir:

• 5%–10% no līguma summas;

• dažkārt lielos vai riskantos projektos – vēl vairāk.

Cik maksā darbu izpildes garantija? Aprēķini Garantiju kalkulatorā!

Ko sedz darbu izpildes garantija?

Darbu izpildes garantija sedz zaudējumus, kas rodas pasūtītājam, ja izpildītājs:

• nepabeidz darbus;

• būtiski kavē termiņus;

• nepilda līguma nosacījumus;

• kļūst faktiski maksātnespējīgs projekta laikā;

• atsakās turpināt darbus;

• veic darbus neatbilstošā kvalitātē.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas skaidrojumā norādīts, ka tiek apdrošināts risks, ka darbu izpildītājs “nav nodrošinājis līguma saistību izpildi saskaņā ar līguma nosacījumiem un tajā noteiktajos termiņos”.

Apdrošināšanas atlīdzība praksē var segt:

• starpību starp samaksāto un faktiski paveikto;

• izmaksas cita būvnieka piesaistei;

• papildu organizatoriskos izdevumus;

• izmaksu sadārdzinājumu objekta pabeigšanai.

Kāpēc darbu izpildes garantija ir viens no riskantākajiem garantiju veidiem?

Tieši darbu izpildes garantijās risks apdrošinātājam saglabājas ļoti ilgi un ļoti lielā apmērā.

Un tas ir būtisks moments.

Avansa garantijās risks samazinās

Piemēram, avansa maksājuma garantijā:

• pasūtītājs izmaksā avansu;

• būvnieks pakāpeniski izpilda darbus;

• avansa “neaizstrādātā” daļa samazinās.

Tas nozīmē, ka:

• pēc 30% darbu izpildes arī potenciālais risks bieži samazinās;

• garantijas summa var tikt samazināta;

• faktiskā ekspozīcija sarūk.

Darbu izpildes garantijā risks saglabājas gandrīz līdz beigām

Savukārt darbu izpildes garantijā situācija ir cita.

Pat ja objekts ir:

• 70% gatavs,

• 85% gatavs,

• vai pat 95% gatavs,

pasūtītājam joprojām pastāv ļoti būtisks risks:

• objekts netiek nodots;

• termiņi tiek nokavēti;

• nepieciešams cits ģenerāluzņēmējs;

• rodas milzīgs sadārdzinājums.

Un tieši projekta beigu posms nereti ir visriskantākais:

• apgrozāmo līdzekļu trūkums;

• strīdi ar apakšuzņēmējiem;

• kavēti maksājumi;

• pieaugušas materiālu cenas;

• banku finansējuma problēmas;

• nodokļu parādi;

• maksātnespējas risks.

Tāpēc darbu izpildes garantijās apdrošinātājs ļoti rūpīgi analizē:

• uzņēmuma finanšu stāvokli;

• pieredzi;

• esošo garantiju portfeli;

• naudas plūsmu;

• objektu skaitu;

• saistību apjomu.

Kā praksē strādā garantijas izmaksāšana?

Šeit ir svarīgi saprast atšķirību starp:

• klasisku galvojumu;

• pirmā pieprasījuma garantiju.

Galvojums vs garantija – kāda ir atšķirība?

Šie termini praksē bieži tiek jaukti.

Taču juridiski tie nav viens un tas pats.

Galvojums

Klasiska galvojuma gadījumā:

• pasūtītājam vispirms jāvēršas pret pašu būvnieku;

• jāpierāda saistību neizpilde;

• jāpierāda zaudējumi.

Civillikums paredz, ka galvinieks var prasīt, lai kreditors sākumā vēršas pret galveno parādnieku.

Tas nozīmē:

• apdrošinātājs izvērtē situāciju;

• pārbauda dokumentus;

• analizē strīdu būtību;

• vērtē zaudējumu apmēru.

Pirmā pieprasījuma garantija

Savukārt pirmā pieprasījuma garantija darbojas daudz stingrāk.

Tā paredz:

• neatsaucamu apņemšanos samaksāt;

• maksājumu pēc pirmā pieprasījuma;

• ierobežotas iespējas apstrīdēt prasību.

Praksē tas nozīmē:

• pasūtītājs iesniedz pieprasījumu;

• apdrošinātājs nepārbauda pilnu strīda būtību;

• galvenais ir, lai prasība atbilst garantijas formai un nosacījumiem.

Tieši tāpēc publiskajos iepirkumos ļoti bieži tiek prasītas tieši pirmā pieprasījuma garantijas.

Kas notiek pēc garantijas izmaksas?

Svarīgs aspekts:
apdrošinātājs pēc izmaksas nezaudē naudu “savā vietā”.

Ja garantija tiek izmaksāta:

• apdrošinātājam rodas regresa prasība;

• būvniekam jāatmaksā izmaksātā summa.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas skaidrojumā norādīts, ka apdrošinājuma ņēmējam rodas pienākums bez iebildumiem atmaksāt apdrošinātājam summu, ko tas izmaksājis garantijas saņēmējam.

Tas praksē var nozīmēt:

• tiesvedību;

• mantas piedziņu;

• uzņēmuma maksātnespēju;

• personīgo galvojumu iedarbināšanu.

Kāpēc pasūtītāji pieprasa darbu izpildes garantijas?

Jo tās:

• disciplinē izpildītāju;

• samazina finanšu risku;

• ļauj ātrāk reaģēt problēmu gadījumā;

• palīdz pabeigt projektu arī krīzes situācijās.

Īpaši svarīgi tas ir:

• publiskajos iepirkumos;

• infrastruktūras objektos;

• ES fondu projektos;

• lielos ģenerāluzņēmuma līgumos.

Darbu izpildes garantija nav formalitāte

Daudzi uzņēmumi sākotnēji uz garantijām skatās kā uz “papīru iepirkumam”.

Taču realitātē darbu izpildes garantija ir ļoti nopietns finanšu instruments.

Apdrošinātājs faktiski uzņemas risku, ka:

• uzņēmums nepabeigs projektu;

• radīsies būtiski zaudējumi;

• būs nepieciešama tūlītēja garantijas izmaksāšana.

Tieši tāpēc:

• ne visi uzņēmumi var saņemt lielus limitus;

• tiek prasīti finanšu dokumenti;

• tiek vērtēta pieredze un reputācija;

• reizēm tiek prasīti pret nodrošinājumi vai personīgie galvojumi.

Noslēgumā

Darbu izpildes garantija ir viens no svarīgākajiem instrumentiem būvniecības un projektu vadības nozarē. Tā aizsargā pasūtītāju pret būtiskākajiem līguma neizpildes riskiem un bieži vien ir obligāta prasība publiskajos iepirkumos.

Vienlaikus tas ir arī viens no sarežģītākajiem un riskantākajiem garantiju veidiem apdrošinātājiem, jo pilns risks var saglabāties gandrīz līdz pat objekta nodošanas brīdim.

Ja Jūsu uzņēmumam nepieciešama darbu izpildes garantija, garantiju limits vai konsultācija par garantiju apdrošināšanu, sazinieties ar mums