KASKO Latvijā: 18 interesanti fakti un statistika

1. KASKO ir viens no lielākajiem apdrošināšanas veidiem Latvijā

2025.gadā Latvijas apdrošinātāji KASKO atlīdzībās izmaksāja aptuveni 80 miljonus eiro, un KASKO veidoja ap 17% no visām izmaksātajām apdrošināšanas atlīdzībām Latvijā.

Tas KASKO ierindo starp lielākajiem Latvijas apdrošināšanas veidiem līdzās veselības, dzīvības un īpašuma apdrošināšanai.

Avots: Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA).

2. Gandrīz puse auto īpašnieku apgalvo, ka iegādājas KASKO

LAA 2025. gada aptaujā 47% Latvijas transportlīdzekļu īpašnieku norādīja, ka iegādājas KASKO, savukārt 53% KASKO neizmanto.

KASKO biežāk izvēlas cilvēki vecumā no 40 līdz 49 gadiem, iedzīvotāji ar augstāko izglītību, vadītāji un cilvēki ar ikmēneša ienākumiem virs 1200 eiro.

3. Galvenais KASKO iegādes iemesls nav līzings

Aptaujātie KASKO klienti kā galvenos iemeslus polises iegādei norādīja:

• 49% – lai justos drošāk uz ceļa;

• 48% – aizsardzībai pret zādzību, vandālismu un dabas postījumiem;

• 36% – finansiālai drošībai;

• 35% – palīdzībai uz ceļa negadījuma gadījumā.

Tātad KASKO klientam arvien vairāk ir ne tikai prasība, kas saistīta ar auto finansēšanu, bet arī instruments neparedzētu izdevumu ierobežošanai.

4. Sadursmes ir viens no biežākajiem KASKO negadījumiem

Swedbank apdrošināšanas 2025. gada datos sadursmes ar citiem transportlīdzekļiem vai objektiem veidoja vairāk nekā piekto daļu no visiem KASKO pieteikumiem.

Vidējā atlīdzība šādos gadījumos bija 1807 eiro.

Kopumā Swedbank 2025. gadā KASKO atlīdzībās izmaksāja 7,7 miljonus eiro.

5. Vējstikls vairs nav lēts auto remonts

BALTA dati rāda, ka vidējā atlīdzība par vējstikla bojājumu 2025. gadā bija gandrīz 500 eiro.

2026.gadā tā jau pārsniegusi 600 eiro.

Tātad viena gada laikā vidējās izmaksas pieaugušas par aptuveni 25%.

Iemesls nav tikai paša stikla cena. Modernu automašīnu vējstiklos un ap tiem atrodas kameras, sensori un vadītāja palīgsistēmas, kurām pēc stikla nomaiņas var būt nepieciešama kalibrēšana.

6. Viens vējstikls var maksāt vairāk nekā 8000 eiro

Atsevišķos gadījumos starpība starp šķietami vienkāršu stikla bojājumu un dārgu KASKO gadījumu ir milzīga.

BALTA 2026. gadā ziņoja par vējstikla bojājumu, kura izmaksas pārsniedza 8000 eiro.

Salīdzinājumam – vēl 2025. gada pirmajos četros mēnešos BALTA dārgākais stikla nomaiņas gadījums bija 4800 eiro.

7. Četros mēnešos – gandrīz miljons eiro par vējstikliem

2025.gada pirmajos četros mēnešos vien BALTA saņēma 1628 KASKO pieteikumus par bojātiem vējstikliem.

Atlīdzībās par tiem tika izmaksāti gandrīz 996 tūkstoši eiro.

Tas nozīmē vairāk nekā 400 vējstiklu bojājumu pieteikumu mēnesī tikai viena apdrošinātāja portfelī.

8. 73% vējstiklu bojājumu izraisa akmeņi

ERGO 2025. gada datos 73% no visiem pieteiktajiem vējstiklu bojājumiem bija saistīti ar akmens triecieniem.

Turklāt tie veidoja aptuveni 18% no visiem ERGO KASKO apdrošināšanas gadījumiem.

Tas nozīmē, ka gandrīz katrs piektais šī apdrošinātāja KASKO gadījums bija saistīts tieši ar akmens sabojātu vējstiklu.

9. Vasarā akmens radītu stiklu bojājumu ir apmēram divreiz vairāk

Vējstiklu bojājumiem ir izteikta sezonalitāte.

ERGO dati liecina, ka siltajā sezonā akmens radīto vējstiklu bojājumu skaits mēdz būt divreiz lielāks nekā ziemas mēnešos.

2026.gadā ERGO saņēma 46 šādus pieteikumus janvārī, 56 februārī, 84 martā un jau 94 aprīlī.

10. Iebraukšana bedrē vidēji izmaksā gandrīz 900 eiro

Bedre ceļā nenozīmē tikai pārsistu riepu.

ERGO vidējā KASKO atlīdzība par bedrēs gūtiem auto bojājumiem 2025. gadā sasniedza 881 eiro.

Četru gadu laikā vidējās izmaksas palielinājušās par 28%.

Dārgākais ERGO 2025. gada gadījums bija gandrīz 4000 eiro, jo automašīnai tika bojāta priekšējā daļa.

11. Akmeņu radīti bojājumi tiek pieteikti sešreiz biežāk nekā bedru radīti

BTA pēdējo trīs gadu dati parāda vēl vienu interesantu proporciju – KASKO atlīdzības par akmeņu radītiem automašīnu bojājumiem pieteiktas sešas reizes biežāk nekā par bedrēs radītiem bojājumiem.

Akmeņi bojā ne tikai vējstiklus, bet arī lukturus un automašīnas virsbūvi.

12. Sadursme ar meža dzīvnieku vidēji maksā vairāk nekā 3000 eiro

BTA 2025. gadā par sadursmēm ar meža dzīvniekiem izmaksāja vairāk nekā 2 miljonus eiro.

Vidējā atlīdzība sasniedza 3270 eiro.

Savukārt pēdējo trīs gadu laikā BTA šādos KASKO gadījumos izmaksājusi kopumā 5,8 miljonus eiro.

13. Visbiežāk automašīnas sastopas ar stirnām

No BTA 2025. gadā reģistrētajiem KASKO gadījumiem, kuros automašīna sadūrusies ar savvaļas dzīvnieku, 69% bija sadursmes ar stirnām.

Savukārt finansiāli smagākās sekas radīja sadursmes ar aļņiem.

Pavasara un rudens periodos šādu atlīdzību pieteikumu skaits var būt pat par 40% lielāks nekā citos gada periodos.

14. Auto var sabojāt arī pele vai cauna

Sadursme ar alni ir acīmredzams KASKO risks. Daudz mazāk acīmredzams ir dzīvnieks zem motora pārsega.

ERGO dati rāda, ka 90% no 2025. gadā pieteiktajiem dzīvnieku radītajiem automašīnu bojājumiem izraisīja grauzēji.

Tie bojā izolāciju, caurules, vadus un elektroinstalāciju.

Lielākā ERGO 2025. gada KASKO atlīdzība par grauzēja nodarītiem bojājumiem sasniedza 1742 eiro.

15. Stāvvieta nav tik droša, kā varētu šķist

BTA datos KASKO gadījumu skaits par automašīnu bojājumiem stāvvietās 2025. gadā palielinājās par 22%.

Bojājumi visbiežāk rodas, braucot atpakaļgaitā vai izbraucot no stāvvietas.

Pēdējo trīs gadu laikā BTA lielākā atlīdzība par negadījumu stāvvietā sasniedza 18 392 eiro.

16. Viens ugunsgrēks var radīt simtiem tūkstošu eiro zaudējumus

KASKO statistikas vidējie rādītāji neparāda, cik liels var būt viens smags gadījums.

BTA datos dārgākais pēdējo gadu reģionālais gadījums notika Ogrē – aizdegās autobuss un uguns pārmetās uz vēl diviem blakus esošiem transportlīdzekļiem.

Kopējie zaudējumi pārsniedza 340 000 eiro.

17. Apdrošinātu auto zādzības Latvijā kļuvušas ļoti retas

Šis, iespējams, ir viens no interesantākajiem KASKO statistikas stāstiem.

2017.gadā Latvijā tika nozagtas 372 automašīnas ar KASKO apdrošināšanu.
2018.gadā – 29.

2019.gadā – tikai 18.

Tas nozīmē, ka salīdzinājumā ar 2017. gadu apdrošināto auto zādzību skaits samazinājies par vairāk nekā 95%.

2025. gadā visvairāk tika nozagti BMW – četri auto –, kam sekoja Hyundai ar trim automašīnām.

Interesanti, ka nozagto automašīnu vidējais vecums bija 11 gadi.

18. KASKO ir arī apdrošināšanas veids, par kuru klienti strīdas

2025.gadā Latvijas Apdrošinātāju asociācijas ombuds saņēma 86 klientu sūdzības, no kurām 29 bija par KASKO.

Tas bija lielākais sūdzību skaits starp atsevišķiem apdrošināšanas veidiem – īpašuma apdrošināšanā bija 28, ceļojumu apdrošināšanā 12 un veselības apdrošināšanā 10 sūdzības.

Starp strīdu iemesliem bija apdrošināšanas noteikumu interpretācija, izņēmumu piemērošana, zaudējumu cēloņu noteikšana un domstarpības par atlīdzības apmēru.

Šis skaitlis labi atgādina, ka KASKO polisēm būtiska ir ne tikai cena, bet arī apdrošināšanas seguma saturs un noteikumi.

Ko šie skaitļi pasaka par KASKO 2026. gadā? KASKO Latvijā mainās.

Auto zādzību risks pēdējā desmitgadē ir dramatiski samazinājies, taču vienlaikus automašīnas kļūst tehnoloģiski sarežģītākas un to remonts – dārgāks.

To labi parāda vējstikli: bojājums, kas kādreiz nozīmēja galvenokārt jauna stikla cenu, modernam automobilim var nozīmēt arī kameru, sensoru un vadītāja palīgsistēmu pārbaudi un kalibrēšanu.

Savukārt ikdienišķākie KASKO gadījumi nebūt nav tikai smagas avārijas. Akmens vējstiklā, bedre, neveiksmīgs manevrs stāvvietā, sadursme ar stirnu vai pat grauzēja sabojāta elektroinstalācija var radīt zaudējumus no dažiem simtiem līdz vairākiem tūkstošiem eiro.

Tāpēc, izvēloties KASKO, ir vērts salīdzināt ne tikai polises cenu un pašrisku, bet arī to, kādi riski ir apdrošināti, kādi ir izņēmumi un kādi papildu pakalpojumi ir iekļauti polisē.

Rakstā izmantotie avoti

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas 2025.–2026. gada tirgus statistika un iedzīvotāju aptaujas, LAA Ombuda 2025. gada pārskats, kā arī BALTA, BTA, ERGO un Swedbank publiskotā 2025.–2026. gada KASKO atlīdzību statistika.