10 biežākās automašīnu problēmas karstā laikā

Lielāko daļu šo problēmu var novērst ar savlaicīgu apkopi un regulārām pārbaudēm. Tomēr, ja nepatikšanas tomēr notiek uz ceļa, daudzas KASKO apdrošināšanas polises ietver diennakts tehnisko palīdzību uz ceļa un automašīnas evakuāciju līdz tuvākajam servisam vai citai polisē paredzētajai vietai. Pirms ceļojuma vai vasaras sezonas ir vērts pārliecināties, kāds palīdzības segums ir iekļauts jūsu KASKO polisē.

1. Dzinēja pārkaršana

Karstais laiks ir viens no biežākajiem dzinēja pārkaršanas iemesliem, īpaši, ja automašīna ilgstoši stāv sastrēgumos vai tiek izmantota garos pārbraucienos.

Biežākie cēloņi:

• zems dzesēšanas šķidruma līmenis;

• radiatora aizsērējums;

• bojāts termostats;

• nedarbojas radiatora ventilators;

• dzesēšanas sistēmas noplūdes.

Pazīmes:

• temperatūras rādītājs tuvojas sarkanajai zonai;

• no motortelpas nāk tvaiks;

• salonā pazūd apkure.

Ja automobilis pārkarst, nekādā gadījumā nevajadzētu uzreiz atskrūvēt radiatora vai izplešanās tvertnes vāciņu – sistēmā ir augsts spiediens, un tas var radīt nopietnus apdegumus.

2. Gaisa kondicioniera atteice

Parasti tieši karstākajās vasaras dienās atklājas, ka kondicionieris vairs nedzesē pietiekami efektīvi.

Iemesli var būt:

• nepietiekams aukstumaģenta daudzums;

• nolietots kompresors;

• aizsērējis salona filtrs;

• ventilatora darbības traucējumi.

Ja salons neatdziest dažu minūšu laikā, sistēmu vēlams pārbaudīt servisā.

3. Riepu bojājumi

Karstumā riepu temperatūra var pārsniegt pat 60–70 °C, īpaši uz sakarsuša asfalta.

Tas nozīmē:

• paaugstinātu spiedienu riepās;

• lielāku plīsuma risku;

• straujāku nodilumu.

Īpaši svarīgi ir regulāri pārbaudīt riepu spiedienu un nebraukt ar bojātām vai stipri nolietotām riepām.

4. Akumulatora problēmas

Lai gan daudzi uzskata, ka akumulatori bojājas galvenokārt ziemā, patiesībā augsta temperatūra būtiski paātrina to novecošanos.

Karstums:

• paātrina ķīmiskās reakcijas;

• samazina akumulatora kalpošanas laiku;

• vecākiem akumulatoriem var izraisīt elektrolīta zudumu.

Rezultātā rudenī vai ziemā automašīna var vairs neiedarbināties, lai gan īstais bojājums radies vasarā.

5. Ģeneratora darbības traucējumi

Karstā laikā lielāka slodze ir arī automašīnas ģeneratoram jeb alternatoram.

Augsta temperatūra var paātrināt:

• sprieguma regulatora bojājumus;

• diožu nolietojumu;

• gultņu nodilumu;

• piedziņas siksnas novecošanos.

Ja instrumentu panelī iedegas akumulatora brīdinājuma lampiņa, kļūst blāvākas gaismas vai sāk mirgot elektronika, iespējams, problēma ir tieši ģeneratorā.

6. Dzesēšanas šķidruma noplūdes

Karstumā dzesēšanas sistēmā palielinās spiediens, tādēļ vecākām automašīnām var parādīties noplūdes.

Pat neliels dzesēšanas šķidruma zudums var izraisīt dzinēja pārkaršanu.

Tāpēc pirms garāka brauciena vienmēr ir vērts pārbaudīt šķidruma līmeni.

7. Bremžu pārkaršana

Ilgstoši braucot pa kalniem, velkot piekabi vai bieži bremzējot, bremžu sistēma var pārkarst.

Sekas:

• samazinās bremzēšanas efektivitāte;

• palielinās bremzēšanas ceļš;

• iespējama nepatīkama smaka vai dūmi.

Braucot pa garām nogāzēm, ieteicams izmantot arī dzinēja bremzēšanu.

8. Vējstikla plaisu palielināšanās

Ja vējstiklā jau ir neliela plaisa vai akmens radīts bojājums, karstā laikā tas var strauji palielināties.

Temperatūras svārstības, piemēram, ļoti auksts kondicioniera gaiss uz sakarsuša stikla, rada papildu spriegumu stiklā.

Nelielu bojājumu ir daudz lētāk salabot uzreiz, nekā vēlāk mainīt visu stiklu.

9. Salona pārkaršana

Tiešos saules staros automašīnas salons var sasniegt 60–70 °C vai pat vairāk.

Tas var bojāt:

• elektroniku;

• mobilos telefonus;

• planšetes;

• plastmasas detaļas;

• ādas salonu.

Nekādā gadījumā automašīnā nedrīkst atstāt bērnus vai mājdzīvniekus, pat uz dažām minūtēm.

10. Motoreļļas un citu šķidrumu lielāka noslodze

Karstā laikā motoreļļai, transmisijas eļļai un citiem tehniskajiem šķidrumiem jāstrādā augstākā temperatūrā.

Ja šķidrumi netiek mainīti atbilstoši ražotāja noteiktajiem intervāliem, palielinās detaļu nodilums un bojājumu risks.

Regulāra apkope ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā izvairīties no dārgiem remontiem.

Kā sagatavot automašīnu karstam laikam?

Pirms vasaras sezonas ieteicams:

• pārbaudīt dzesēšanas šķidruma līmeni;

• pārbaudīt motoreļļas līmeni;

• pārbaudīt riepu spiedienu;

• novērtēt riepu protektoru un vizuālo stāvokli;

• pārliecināties, ka akumulators ir labā tehniskā kārtībā;

• pārbaudīt ģeneratora uzlādes spriegumu;

• pārliecināties, ka gaisa kondicionieris darbojas efektīvi;

• notīrīt radiatoru no kukaiņiem un netīrumiem.

Noslēgumā

Lielākā daļa vasaras tehnisko problēmu nav pēkšņas – tās parasti ir nolietojuma sekas, kuras karstais laiks tikai padara redzamas. Regulāra apkope, šķidrumu un riepu pārbaude var palīdzēt izvairīties no neplānotiem izdevumiem un sabojāta atvaļinājuma.

Savukārt, ja tomēr gadās neparedzēta ķibele uz ceļa, KASKO apdrošināšana bieži vien nodrošina diennakts palīdzību uz ceļa un automašīnas evakuāciju, ļaujot daudz ātrāk un mierīgāk atrisināt situāciju.

Ja vēlaties salīdzināt dažādu apdrošinātāju KASKO vai OCTA piedāvājumus un izvēlēties sev piemērotāko risinājumu, izmantojiet polisukalkulators.lv.